Igaunijas Augstākā tiesa apmierināja energokompānijas “Evecon” prasību, kas iesniegta saistībā ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, un atzina, ka prasība iemaksāt drošības naudu par pieslēgumu elektrotīklam ir pretrunā ar Konstitūciju.
Pirms gandrīz pusotra gada pieņemto grozījumu Elektroenerģijas tirgus likumā rezultātā uzņēmējiem, iesniedzot pieteikumu elektrotīkla pieslēguma ierīkošanai elektroenerģijas ražošanas nolūkā, radās negaidīts pienākums 60 dienu laikā samaksāt tīklu uzņēmumam drošības naudu. Prasība par drošības naudu netika piemērota, ja bija samaksāti vismaz 70% no pieslēguma maksas.
Grozījumu mērķis bija paātrināt pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu, atbrīvot neizmantotos tīkla resursus un izslēgt fiktīvos pieslēguma pieteikumus, kas izraisīja strauju tīkla jaudu aizņemšanu. No Augstākās tiesas lēmuma izriet, ka grozījumi patiesībā kaitē atjaunojamās enerģijas ražošanai.
Attiecībā uz “Evecon” lielapjoma projektu pieslēgumiem jaunās prasības tika piemērotas ar atpakaļejošu datumu. “Likuma grozījumi noteica dubultu pienākumu: maksāt par tīkla izbūvi un vienlaikus samaksāt arī maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu. Tajā netika ņemtas vērā tādu strauji augošu uzņēmumu vajadzības, kuri veiksmīgi realizē attīstības projektus un kuriem lielo apjomu dēļ drošības nauda nozīmētu miljonus eiro, kas pēkšņi divu mēnešu laikā jāiemaksā un jāiesaldē. Mēs nevēlējāmies vērsties tiesā, jo īpaši ne pret uzņēmumu “Elering”, kas bija piemērojis šos likuma grozījumus. Tomēr mēs bijām pārliecināti, ka šāda prasība nav leģitīma,” skaidro “Evecon” izpilddirektors Karls Kulls.
“Uz šo brīdi, piemēram, esam izbūvējuši lielāko saules enerģijas parku Baltijā un pavasarī uzsākām būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Veicot liela mēroga ieguldījumus un uzsākot lielu projektu attīstīšanu, mēs vadāmies no spēkā esošās likumdošanas un visas vienošanās slēdzam, pamatojoties uz to. Tāpēc ir svarīgi, lai tiesību akti nepadarītu par spēkā neesošām jau panāktās vienošanas un nosacījumus attiecībā uz realizācijas stadijā esošiem projektiem,” viņš norāda.
Igaunijas Republikas tieslietu kanclere Ille Madise Augstākās tiesas lēmumā norāda, ka jaunās prasības noteikšana bija pretrunā ar Konstitūciju, jo tirgus dalībniekiem noteiktais termiņš nebija saprātīgi izpildāms un šī prasība atstūma tirgus dalībniekus, kuri vēlējās pievienoties tīklam ar noteiktu mērķi. “Prasība bija sūdzības iesniedzējiem ārkārtīgi apgrūtinoša, jo viņi bija parakstījuši pieslēguma līgumu laikā, kad šāds pienākums nepastāvēja.”
Arī Augstākās tiesas kolēģija ir norādījusi, ka drošības naudas samaksas termiņš bija acīmredzami pārāk īss. “Īpaši situācijā, kad joprojām bija jāmaksā arī pieslēguma maksa, kas būvniecības cenu pieauguma dēļ bija vairākkārt pieaugusi.” Augstākā tiesa atzina, ka garāka drošības naudas samaksas termiņa noteikšana uzņēmējiem, kas pieteikušies pieslēgumam jau agrāk, nebūtu apdraudējusi CO2 emisiju samazināšanu un energoapgādes drošību.
Kā norāda advokātu biroja “RASK” partneris Ramons Rasks, Augstākās tiesas nolēmums atgādina likumdevējiem labas likumdošanas prakses un tiesiskas valsts pamatprincipus. “Pēdējo gadu krīžu apstākļos par ierastu kļuvušās, drudžainās likumdošanas ietekmē tiek aizmirsti pamatprincipi, uz kuriem balstās stabila un funkcionējoša tiesiskā kārtība. Viens no tiem ir tiesiskās noteiktības princips un iespēja ikvienam, ko skar jaunais regulējums, saprātīgā termiņā pielāgot savu darbību,” norāda zvērinātais advokāts, kurš konsultēja “Evecon”.
Pēc Raska teiktā, enerģētikas nozarē, tāpat kā citās nozarēs ar ilgu ieguldījumu atmaksāšanās periodu, straujām un negaidītām izmaiņām noteikumos ir krimināls raksturs. “Saraustītā likumdošana grauj uzņēmēju un investoru uzticēšanos un tādējādi kavē ekonomikas attīstību.”
Lai gan ar Augstākās tiesas spriedumu par Konstitūcijai neatbilstošu ir atzīta tikai viena konkrēta tiesību norma, pēc Raska teiktā, tā bija daļa no lielāka kopuma, kura mērķis bija 2023. gadā uzsākt enerģijas tirgus reformu. “Tas nav jautājums par valsts tiesībām mainīt noteikumus. Jautājums ir par to, kā tas tiek darīts. Vairāk analīzes un ilgtermiņa skatījuma un mazāk sasteigtas rīcības.”
“Evecon” ir Baltijas vadošais privātā kapitāla energouzņēmums, kura enerģētikas projektu portfeļa apjoms pārsniedz 2,7 GW un kurš galvenokārt orientējas uz vēja, saules un akumulatoru parku attīstīšanu. “Evecon” projektu vidū ir, piemēram, Baltijas lielākā saules enerģijas parka būvniecība un šoruden uzsāktā kontinentālajā Eiropā lielākā akumulatoru parka izbūve.